ne tikai tā. -

ā, un vēl.
sapratusi esmu vienu - visvairāk es ilgošos pēc diviem cilvēkiem - Kaspara un Krišjāņa. Tam visam ir pavisam vienkāršs izskaidrojums:
Kasparu es mīlu un viņš ir mans puisis, man viņš vienkārši ir nepieciešams blakus.
Krišjānis visvairāk no visiem izmainīsies, es nevarēšu sekot līdzi viņa niķiem un stiķiem, jaunajiem pigoriem un attīstībai. Un viņš mani aizmirsīs un vairs neskries man pretī uz koridori un neraudās, kad es aiziešu uz tualeti, tas mazliet apbēdina.

Pārējie? Tie jau daudz maz paliks nemainīgi, lai arī pusgads ir ilgs laiks. Tomēr uzskatu, ka pārējie jau mani pa pusgadu neaizmirsīs. :):) Es vismaz ceru un ticu.