uz pagājušo dzimšanas dienu man uzdāvināja lielisku dāvanu, tā retā reize, kad mans dāvinātājs
mani lieliski pazīstot neapšaubāmi bija izcils dāvanas izvēlē, vienvārdsakot es tiku pie ilgi kārotās Kšištofa Kieslovska 1989. gadā uzfilmētās morālās drāmas 10 sējumos, proti-izcilā un neatkārtojamā "Dekaloga", kurā viņš runā par filosofiskiem jautājumiem un ne mazāk svarīgām dzīves dilemmām skaisti caurvijot visām desmit filmām savu neatkārtojamo,satraucošo un smeldzīgo stilu.
Vārds "dekalogs" cik atmiņa mani neviļ burtiskā tulkojumā nozīmē "desmit vārdi". Šos "desmit vārdus" Dievs savai tautai atklāja svētajā kalnā, Desmit vārdi, kas apkopo un pasludina Dieva likumu, baušļi, citiem vārdiem sakot, tie paši kas neapzināti iesēžas katra bērna prātā un pat ja to izpildei netiek sekots, to pareizībā šā kā tā reti kad tiek apšaubīta.
Ko lai saka, šovakar noskatījos pēdējo, desmito filmu, man protams ir ko piebilst., bet ir tik labi, kad īstenībā tas nafig nav vajadzīgs - kvalitāte, izdoma, estētisks spožums un emocionāls dziļiums- "Dekalogs",pārliecina, Kieslovska dotais nosaukums filmai patiesi nav augstprātīgs, jo filmā patiešām ir viss. Un kā man ir nācies pārliecināties,citreiz (principā gandriz vienmēr) lai būtu VISS, vajag pavisam maz. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
