Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Medical Division -

Oct. 6th, 2005 11:24 am

Es jau biju domājusi, ka šī sajūta manī ir mirusi, bet nē. dzīvāka par dzīvu un vēl tikai turpina pieņemties spēkā un jāsaka, ka man tas patīk. Tas ir viss labākais atpūtas veids kāds vien var būt. Un arī tas ir labi. izglītojoši, intelektuāli un pie viena atpūta. Kaut gan "Klondaika" bija īpašs gadījums. Perfekta mūzika, perfekts scenārijs, perfekti aktieri. Vienīgais mūzika pārāk skaļa. Izejot no zāles kārtējo reizi džinkstēja galva, bet tas jau arī nebija slikti, tā batkal bija tā sajūta, kura pārņem tika dailes teātrī. Sajūta, kad tas, kas notiek uz skatuves reāli notiek dzīvē. Nedaudz izrecenzējot izrādi. Skastiņš kā vienmēr savā vietā. (romantiskie mīlētāji- noziedznieki viņa izpildījumā ir bijuši kolosāli vienmēr. Kaut vai faustu atcerēšos)Žagara spēle? Nu ziniet neprasiet. es ticu varbūt, ka ķesteris spētu apspēlēt visu daudz rotalīgāk, bet es nedomāju, ka rotaļīgums bija tas kas šajā gadījumā bija vajadzīgs un Žagara stūrainums šajā gadījumā man šķiet, ka pat vairāk iederējās. Bet lūk, kas man šajā mūziklā patika viss labāk tad, tas bija Džeks jūrnieks, kurš sajuka prātā...Grāvelis bija foršs
Bet vispār nebija jau tā izrāde jāuztver burtiski, kaut gan uztver kā gribi vienalga psiholoģiski šausmīgi smaga.
Cilvēks ir tik brīvs, cik brīvs viņš pats sev atļauj būt- un cilvēks pats sev ceļ apkārt mūrus ar logiem kuriem priekšā restes...

Ideālisma Manifests
Mani spārni ir salauzti piedzimstot
Mans lidojums - vienmēr ir krititiens
Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams
Savas asinis liešu par citiem

Visas iekārtas noslīkušas asinīs
Visas utopijas lauzušas sprandu
Un aplamu brīvību manijaki
Ļaunuma mieles vanda

Jebkura vara, kas neturas debesīs
Un kas apsurdo Dievu - naivi nemīl
Tikai izlaupa tautas un dvēseles
Atmiņu kapsētās pārvēršot zemi

Tie, kas tiesāja mūs kā vainīgos
Bildēs krāsainas laimīgos tēlo
Katrs veiksminieks reizē ir kapracis
Ja no sirds kādu nepažēlo

Ne jau logiem ir restes, bet debesīm
Lepnos Linkonos apsargi braukā
Torņi gāžas un maskas krīt vareniem
Tiesāt bosus rīt zeki nāks laukā

Mani spārni ir salauzti piedzimstot
Mans lidojums - vienmēr ir krititiens
Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams
Savas asinis liešu par citiem

Ne jau logiem ir restes, bet debesīm
Lepnos Linkonos apsargi braukā
Torņi gāžas un maskas krīt vareniem
Tiesāt bosus rīt zeki nāks laukā

Un kad rakstus beigs lasīt un klausīties
Visus Mocartus, Bahus un Listus
Mūsu asaras pārvērst par briliantiem
Atnāks mocekļu karalis Kristus

Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams
Svas asinis liešu par citiem

Mani spārni ir salauzti piedzimstot
Mans lidojums - vienmēr ir krititiens
Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams
Savas asinis liešu par citiem.

Current Mood: apathetic

1 comment - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]lulla
Date:October 9th, 2005 - 04:06 pm
(Link)
vēl aizvien dzīvoju izrādes iespaidā. tevi pirms sākuma redzēju arī :) pēc tam icy, grāpi un ļipu satiku