seila | Oct. 6th, 2005 11:24 am Es jau biju domājusi, ka šī sajūta manī ir mirusi, bet nē. dzīvāka par dzīvu un vēl tikai turpina pieņemties spēkā un jāsaka, ka man tas patīk. Tas ir viss labākais atpūtas veids kāds vien var būt. Un arī tas ir labi. izglītojoši, intelektuāli un pie viena atpūta. Kaut gan "Klondaika" bija īpašs gadījums. Perfekta mūzika, perfekts scenārijs, perfekti aktieri. Vienīgais mūzika pārāk skaļa. Izejot no zāles kārtējo reizi džinkstēja galva, bet tas jau arī nebija slikti, tā batkal bija tā sajūta, kura pārņem tika dailes teātrī. Sajūta, kad tas, kas notiek uz skatuves reāli notiek dzīvē. Nedaudz izrecenzējot izrādi. Skastiņš kā vienmēr savā vietā. (romantiskie mīlētāji- noziedznieki viņa izpildījumā ir bijuši kolosāli vienmēr. Kaut vai faustu atcerēšos)Žagara spēle? Nu ziniet neprasiet. es ticu varbūt, ka ķesteris spētu apspēlēt visu daudz rotalīgāk, bet es nedomāju, ka rotaļīgums bija tas kas šajā gadījumā bija vajadzīgs un Žagara stūrainums šajā gadījumā man šķiet, ka pat vairāk iederējās. Bet lūk, kas man šajā mūziklā patika viss labāk tad, tas bija Džeks jūrnieks, kurš sajuka prātā...Grāvelis bija foršs Bet vispār nebija jau tā izrāde jāuztver burtiski, kaut gan uztver kā gribi vienalga psiholoģiski šausmīgi smaga. Cilvēks ir tik brīvs, cik brīvs viņš pats sev atļauj būt- un cilvēks pats sev ceļ apkārt mūrus ar logiem kuriem priekšā restes...
Ideālisma Manifests Mani spārni ir salauzti piedzimstot Mans lidojums - vienmēr ir krititiens Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams Savas asinis liešu par citiem
Visas iekārtas noslīkušas asinīs Visas utopijas lauzušas sprandu Un aplamu brīvību manijaki Ļaunuma mieles vanda
Jebkura vara, kas neturas debesīs Un kas apsurdo Dievu - naivi nemīl Tikai izlaupa tautas un dvēseles Atmiņu kapsētās pārvēršot zemi
Tie, kas tiesāja mūs kā vainīgos Bildēs krāsainas laimīgos tēlo Katrs veiksminieks reizē ir kapracis Ja no sirds kādu nepažēlo
Ne jau logiem ir restes, bet debesīm Lepnos Linkonos apsargi braukā Torņi gāžas un maskas krīt vareniem Tiesāt bosus rīt zeki nāks laukā
Mani spārni ir salauzti piedzimstot Mans lidojums - vienmēr ir krititiens Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams Savas asinis liešu par citiem
Ne jau logiem ir restes, bet debesīm Lepnos Linkonos apsargi braukā Torņi gāžas un maskas krīt vareniem Tiesāt bosus rīt zeki nāks laukā
Un kad rakstus beigs lasīt un klausīties Visus Mocartus, Bahus un Listus Mūsu asaras pārvērst par briliantiem Atnāks mocekļu karalis Kristus
Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams Svas asinis liešu par citiem
Mani spārni ir salauzti piedzimstot Mans lidojums - vienmēr ir krititiens Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams Savas asinis liešu par citiem. Read Comments |