Peec 4. treninju dienas esmu speejiiga planeet pa kalna kontuuru, izveikt 180 graadu pagriezienus, neietriecoties nogaazee, piedaliities satiksmee un neskriet citiem lidotaajiem virsuu, neielidot kokaa, kad ir lieliska izdeviiba to izdariit, un patstaaviigi novadiit vienkaarshu lidojuma plaanu, diemzheel piezemeejoties kaadus 50 metrus no meerkja. Uz rokaam un pleciem joprojaam kraajas zilumi, kas ir lielisks raadiitaajs tam, cik tizlas joprojaam ir manas pacelshanaas. Taa ir taada ciinja starp galvu un rumpi. Rumpis saka - skrien, cik vien stipri vari! Galva saka, neskrien, nokritiisi un nolauziisi kaklu. Pa vidu skrieshanai un neskrieshanai pa laikam sanaak taada njergaashanaas. Bet tad atnaak Dzhons un noprasa - kas tu kaads pinkshkjiigs skukjis esi? Un vairaak neko nevajag, ieskrienos ar dusmu un aizlidoju.
Dzhons ir krustojums starp begemotu un baleriinu. Liels, plikpaurains un sirmi baardains vecis, droshvien ap 65 bet fantastiskaa fiziskaa formaa. Glaideris klausa vinju kaa labi dreseets labradors. BegeDzhons iespraadzeejas seedsomaa, pacelj glaideri un tipina pa kalnu, maacot mums kontroli un jushanu. Beebjiem ir taadas gumijas, kur vinjus iekarina un maaca staaveet, vot taa tas izskataas.