siļķe
Reiss: Nē, nudien, es saku, ka man uz galvas uzkrita siļķe
Hano: Siļķe nav taču zivs.
Reiss: Ir, bet kas ir, ja siļķei ir kažoks?
Hano: Manuprāt, tu ļoti pārspīlē
Reiss: No kurienes tā krita?
Hano: Tā krita no debesīm.
Reiss: Vai tu kādu no turienes pazīsti?
Hano: Tu biji precējies!
Reiss: Tu gribi teikt, ka man bijusī sieva ir mirusi?
Hano: Laikam esi bijis slikts vīrs.
Reiss: Kāpēc tu tā domā?
Hano: Ja tu būtu bijis labs vīrs, tad uz galvas tev uzlītu pavasara lietus.
Reiss: Un..
Hano: Bet tev uz galvas uzmeta siļķi.
Reiss: Tu gribi teikt, ka es esmu bijis slikts vīrs?
Hano: Varbūt tev vienkārši garšo zivis.
Reiss: Tu tak apgalvoji, ka siļķe nav zivs!
Hano: Bet katra zivs jūrā reiz pārtop par siļķi
Reiss: Tiešām!
Hano: Vai šproti.
Reiss: Tu pārspīlē
Hano: Vai brētliņu.
Reiss:Tu beigsi par tām zivīm?
Hano: Es tak teicu, ka siļķe nav zivs.
Reiss: Beidz.
Hano: Varbūt viņa grib ko teikt?
Reiss: Siļķes nerunā
Hano: Nē, sieva!
Reiss: Viņa ir mirusi.
Hano: Kāpēc tu neņem to siļķi nost no galvas?
Reiss: Un ja nu to uzmeta tiešām viņa?
Hano: Smird.
Reiss: Ja to meta viņa, tad lai smird.
Hano:Kāpēc?
Reiss: Tu nesaproti.
Hano: Ko?
Reiss: Viņa nav mirusi, viņa grib tikai, lai es labi izskatos.
Hano: Ar siļķi uz galvas?
Reiss: Bet vai tu viņas dēļ tā nedarītu?
Hano: Smirdētu?
Reiss: Tu nesaproti
Hano: Nesaprotu gan.
Reiss: Es mīlu viņu.
Hano: Siļķi?
Reiss: Nē, sievu.
Hano: Viņa ir mirusi.
Reiss: Nē, tikai aizgājusi.
Hano: Un atstāja siļķi?
Reiss: Kāds sakars te ar siļķi?
Hano: Uz galvas
Reiss: Katrs upuris mīlestības dēļ ir vērts, pat ja tā ir siļķe.
Hano: Uz galvas?
Reiss: Siļķe
Hano:Tu nes sāpi.
Reiss: Siļķi.
Hano: Siļķe ir beigta.
Reiss: Es arī.
Hano: Es esmu tev uz galvas.
Reiss: Nokāp.
Hano: Nevaru, es esmu siļķe
Reiss: Nokāp
Hano: Kad viņa atnāks, tad nokāpšu un ielēkšu ezerā.
Reiss: Tad es tevi apēdīšu
Hano: Tad tu mirsi
Reiss: Es laikam smirdu
Hano: Tev liekas, ka tu smirdi, es aizeju.
Reiss: Un tad?
Hano: Tad tev būs jāmeklē kāda, kas neliks tev uz galvas mani!
Reiss: Paliec. (pauze) Hano? Prom aizgāja… Jāiet meklēt. Mana siļķe.
Hano: Siļķe nav taču zivs.
Reiss: Ir, bet kas ir, ja siļķei ir kažoks?
Hano: Manuprāt, tu ļoti pārspīlē
Reiss: No kurienes tā krita?
Hano: Tā krita no debesīm.
Reiss: Vai tu kādu no turienes pazīsti?
Hano: Tu biji precējies!
Reiss: Tu gribi teikt, ka man bijusī sieva ir mirusi?
Hano: Laikam esi bijis slikts vīrs.
Reiss: Kāpēc tu tā domā?
Hano: Ja tu būtu bijis labs vīrs, tad uz galvas tev uzlītu pavasara lietus.
Reiss: Un..
Hano: Bet tev uz galvas uzmeta siļķi.
Reiss: Tu gribi teikt, ka es esmu bijis slikts vīrs?
Hano: Varbūt tev vienkārši garšo zivis.
Reiss: Tu tak apgalvoji, ka siļķe nav zivs!
Hano: Bet katra zivs jūrā reiz pārtop par siļķi
Reiss: Tiešām!
Hano: Vai šproti.
Reiss: Tu pārspīlē
Hano: Vai brētliņu.
Reiss:Tu beigsi par tām zivīm?
Hano: Es tak teicu, ka siļķe nav zivs.
Reiss: Beidz.
Hano: Varbūt viņa grib ko teikt?
Reiss: Siļķes nerunā
Hano: Nē, sieva!
Reiss: Viņa ir mirusi.
Hano: Kāpēc tu neņem to siļķi nost no galvas?
Reiss: Un ja nu to uzmeta tiešām viņa?
Hano: Smird.
Reiss: Ja to meta viņa, tad lai smird.
Hano:Kāpēc?
Reiss: Tu nesaproti.
Hano: Ko?
Reiss: Viņa nav mirusi, viņa grib tikai, lai es labi izskatos.
Hano: Ar siļķi uz galvas?
Reiss: Bet vai tu viņas dēļ tā nedarītu?
Hano: Smirdētu?
Reiss: Tu nesaproti
Hano: Nesaprotu gan.
Reiss: Es mīlu viņu.
Hano: Siļķi?
Reiss: Nē, sievu.
Hano: Viņa ir mirusi.
Reiss: Nē, tikai aizgājusi.
Hano: Un atstāja siļķi?
Reiss: Kāds sakars te ar siļķi?
Hano: Uz galvas
Reiss: Katrs upuris mīlestības dēļ ir vērts, pat ja tā ir siļķe.
Hano: Uz galvas?
Reiss: Siļķe
Hano:Tu nes sāpi.
Reiss: Siļķi.
Hano: Siļķe ir beigta.
Reiss: Es arī.
Hano: Es esmu tev uz galvas.
Reiss: Nokāp.
Hano: Nevaru, es esmu siļķe
Reiss: Nokāp
Hano: Kad viņa atnāks, tad nokāpšu un ielēkšu ezerā.
Reiss: Tad es tevi apēdīšu
Hano: Tad tu mirsi
Reiss: Es laikam smirdu
Hano: Tev liekas, ka tu smirdi, es aizeju.
Reiss: Un tad?
Hano: Tad tev būs jāmeklē kāda, kas neliks tev uz galvas mani!
Reiss: Paliec. (pauze) Hano? Prom aizgāja… Jāiet meklēt. Mana siļķe.