Zvejnieku ciematiņš Afurada. Iets 4 km ar kājām, virs galvas, protams, mūžīgs Piena ceļš, bet arī grādi vismaz 33 plusā. Lakats ap galvu, sirgstošais M paliek ēnā pie bibliotēkas, kamēr es dodos ūdens meklējumos. Šķiet viss ciemats ir sacelts kājās, jo pilsētā ieradušies divi svešie. Dāmas mēģina neuzkrītoši ierādīt man īsto vietu - stājas priekšā veikala durvīm, kad izdodas viņu apiet, viņa atkal izrādās veiklāka un it kā nejauši nostājos priekšā man vajadzīgajiem plauktiem. Vīrieši, kas lielākoties sasēduši ārpus kafejnīcām, mani vēro it kā mierīgi, bet neatlaidīgi un nepamet sajūta, ka esi nonācis vesternā un nezini, kurā brīdī uz tevi šaus.
|