Juutos gana izskreejusies un izplosiijusies. Gribu atpakalj savaa komforta zonaa. Gribu normaalaa laikaa peec darba aiziet maajaas, paeest vakarinjas uz diivaana, skatoties kaadu filmu. Briivdienaas kaut kur aizshaut, iziet patuseet ar cilveekiem. Taa mieriigi un cilveeciski, vienkaarshi un parasti.
Es, protams, zinu, ka peec nedeeljas shiis mieriigaas dziives man atkal vajadzee skriet, kaut kur doties un peec kaut kaa tiekties. Bet tas viss normaali, taada man dinamika.
Un vispaar, nevaru sagaidiit, kad atveersies ljopenes durvis un aiz taam buus Pavasaris. Nevis shitaa peleekaa Maskavas pljura.
Sporta gjeerbtuvee divi meituki runaajaas, viens no Braziilijas, otrs no shtatiem. Abas darba deelj paarvaakushaas uz Maskavu gadu atpakalj. Un spriezh par Londonu - cik daarga, kaa vispaar paarveerteeta visos iespeejamos aspektos, cik Maskava daudz krutaaka. Nu nez, gaumes lieta droshvien. Maskava taadiem rietumniekiem vai arii vispaar visiem, kas nekad nav dziivojushi padomju savieniibaa, joprojaam ir eksotika, kameer Londona ir absoluuti pieejama.
Mani, savukaart, padomijas manieres nebuut nevilina. Nemaz nerunaajot par klimatu. Lai gan tai pashaa Londonaa miiljaakais sarunu temats visiem ir 'god I hate this weather'.
Man patiik pashi krievi. Ne tie sveshie uz ielas, kas tevi ieniist par to vien, ka tu elpo to pashu gaisu. Bet tie, kas iepaziiti. Man vinju humora izjuuta un atklaatais, tieshais komunikaacijas stils liekas daudz dabiskaaks. Un paika - te ir biezpiens! Un kaartiiga soljanka! Taas droshvien kaut kaadas beerniibas asociaacijas, kas manii runaa, piesaista vietaam un lietaam. Un kad rietumnieki prasa kaut ko par sho pasaules dalju, es juutos lepna, ka to paziistu un zinu, kaa te lietas straadaa. Liidz briidim, kad mani nosauc par krievieti, tad gan pa muti.