Nopūtu jūra aizpeldējusi, acis samiedzas saules gaismā.
« previous entry | next entry »
Apr. 25th, 2006 | 11:11 am
Bez vārdiem ir vieglāk sadzīvot, lai arī tik ļoti vienmēr kaut ko dvēsele alkst. Lai jau alkst - es esmu laimīga un tā iluzorā dvēsele ir vienas vienīgas muļķības. Pavasaris atmodies arī manā ķermenī, bet Tu esi pazudis darbos. Es varētu apsolīt Tev mūžīgu mīlestību aiz tā, ka nemīlu Tevi nemaz un reizēm melot ir tik patīkami. Enģeļi dzied ausīs un lūpas pašas savelkas skūpstam, bet darbs visu bremzē un dzert no rītiem arī vairs neļauj.