|
[Jan. 26th, 2014|04:32 am] |
Guļu uz diviem kopā sastumtiem koka soliem un lasu Murakami (to pašu). Pusstundu lasu, pusstundu guļu ar acīm vaļā. Ir pustumsa, jo nav ieslēgts viss apgaismojums, aiz manis šalc apkures caurules, kaut kur tikšķ sienas pulkstenis. Tā pusotru stundu, kas liekas maz, bet tas ir laiks, kurā katrs mirklis ir sataustāms, klātesošs. Ļoti mierīga sajūta, bet es nevaru ilgi izturēt tādu mieru un tādu laika izjūtu, pie laika efektīvas nosišanas pieradušās smadzenes garlaikojas un agonizē, piespiež mani atgriezties pie datora un pierakstīt, nevis palikt un izbaudīt. |
|
|
Comments: |
From: | augsne |
Date: | January 26th, 2014 - 01:24 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nav jau nekā slikta tajā, ka gribas palikt un izbaudīt "kopā ar kādu" - dalīties. Gluži cilvēciski.
From: | wasted |
Date: | January 26th, 2014 - 02:33 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nav jau tur apakšā nekādas morāles un jēgas meklējumi. Nav ne slikti, ne necilvēcīgi. Vienkārši dokumentēju mirkli, lai neaizmirstu.
From: | augsne |
Date: | January 26th, 2014 - 02:39 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tu vienkārši izklausījies vīlies par došanos pierakstīt. | |