..vietā, kur pieliku gaiši zilu punktu, sabira, sadzima daudz kas sazin kas. meklēju iedvesmu, strāvas triecienu dabūju. un tagad tas vēl kņudinās nervos un spīguļo, luminiscē. smeldze turpina savus urbumus jau bez manas daļas. lai jau kosmoss visu sakārto pats. es jau nu, ziniet, vairs neko nesaprotu. vēl mazliet raustos, vēl mazliet trīc rokas.