Bet tā stulbā doma ir un būs vienmēr (uz īsu mirkli, bet tomēr), kad satiekas divi savstarpēji pievelkoši dzimumi. Tas ir normāli.
Tikai, ja tā kļūst par dominējošo vēlākās domās, tad vairs nav labi.

un atkal viss grozās ap seksu... askēzi! celibātu! šķīstību! dārgie biedri...

šķīstība. kur tā beidzas?

nepareizi uzdots jautājums, jo jājautā būtu: kur tā sākās?

nu tādā gadījumā man interesē, kur sākas nešķīstība?

aiz tikumības robežas

un kāda tā ir, kas veido/ir šī robeža?
tā ir redzama, jūtama, saprotama?
noteikta, nenoteikta?
svarīga, nesvarīga?

nekur manā tekstā nebija minēta šķīstība un netikumība...
bet varbūt vārds flirtēšana tāds skaitās...(?)

tas laikam iekļaujas manā jautājumā, jā.

Ojāram laikam pirmajam tika tas gods lietot vārdu šķīstība!! :D
bet es nu tā tikai piekasos, īstenībā ne par ko.

vienreiz lekcijā ilgi ar Cālīti diskutējām par jēdziena "morāle" jēgu, jo kā jau zini, tad par tās standartiem, lielā mērā, ir atbildīgi mūsu vecāki, (sabiedrība?) kuri ir mūs izaudzinājuši. Tomēr ir principi ko Visvarenais, JHVH, Dievs, sauc viņu kā gribi, ir ielicis mūsos, un tie visai cilvēcei ir kopīgi, neatkarīgi no sabiedrības kurā veģetējam. Protams ir vel viena mēraukla... var sev uzdot jautājumu: "kā rīkotos Jēzus?" Diemžēl, šis ceļš ir slidens, ņemsim par piemēru Sašu Ļedjajevu...