Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

Medical Division -

Jul. 25th, 2007 03:57 pm

Visas asaras izraudātas, sirds salauzta, vārdi izteikti, klusuma dziesmas dzirdētas. Pilnīgi viss ir beidzies priekš smadzenēm. Vairs nerūkst nekā. Tikai milzīgs tukšums palicis iekšā. Negribās skriet, negribās satikt cilvēkus, viņi vairs nav vajadzīgi, viņi vairs neeksistē, viņu nav. Savādi. Vairs nav tā iekšējā, ka kāda trūkstu.
Labprātāk gribās aizbraukt kaut kur prom uz pāris dienām un nevienu? Nē neviss nevienu. Vienu cilvēku gan, bet vairāk nevienu.
"Cilvēka dzīve beidzas tajā brīdī, kad viņš saprot, ka nevienam nav vajadzīgs"

2 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]riitarasa
Date:July 25th, 2007 - 04:16 pm
(Link)
Tātad nebeidzas nekad, jo Dievs ir radījis uz zemes cilvēkus kaut kam...
From:[info]squeak
Date:July 25th, 2007 - 07:07 pm
(Link)
Lai cik asaru nebūtu izraudāts, lai cik bezcerīgs viss neliktos... cilvēka dzīve tikai sākās tad, kad kļūst nevajadzīgs citiem, jo tad esi vajadzīgs pats sev :) un tici man, būt vienam un apmierinātam ar sevi ir lieliski :) otrs nedrīkst kļūt par pašmērķi, otrs vienkārši nedrīkst kļūt par tavas dzīves jēgu... Pati sev esi mērķis un dzīves jēga un tad tikai sajutīsi, cik dzīve ir faking skaista un krāsaina, un to saku es, kura nedēļu atpakaļ bija ar mieru atteikties no visa... Tagad nē, tagad ar abām acīm skatos un brīnos, kādu gan daiļumu un klusu vājprātu es esmu akli ignorējusi! :)