Pamodos piecos no rīta (bez modinātāja). Sataustīju telefonu, fiksi apskatījos kāds ir rezultāts, secināju, ka padsmit punktu pārsvars pirms pēdējās ceturtdaļas ir pietiekams iemesls, lai uzstutētos un, klusi lamājot lattelecom, ietu meklēt internetos veidu kā redzēt pēdējo finālspēli. Un zin kas? Visa šī ķēpa totāli bija tā vērta! Protams, 6:00, kad aizgāju vēl 2 stundiņas pagulēt, biju pietiekami pamodies, lai vairs nevarētu aizmigt.
Nedaudz paturpinot iepriekšējo cepienu, jāsaka, ka nebūtu uzmetis uz telekomu tik lielu lūpu, ja kaut kādā prāta aptumsumā pagājušajā piektdienā nebūtu sarunājis tikšanos 8:00 otrā pilsētas galā, kā rezultātā biju spiests celties augšā jau 6:00, kad vēl gāja iepriekšējā finālspēle.