|
Janvāris 14., 2005
| 12:49 Man patīk, kad sanāk labi draugi kopā katrs ar savu sāpi, nopērk 0,7, sēž uz paklāja, savāra makaronus, ēd no viena šķīvja, klausās blūzu vai džezu, kas lai to vairs atceras, lasa sen rakstītu ar senām emocijām pilnu dzeju no ikdienas kalendārīšiem 2003.gada un 2002.gada un vecākiem un pļāpā par šo un to un padejo tai pat vietā līdz ar jautrākām melodijām un tad atkal norimst, sēž un turpina runāties niekus un tā līdz pa vienam katrs nolien savā stūrītī un paguļ līdz rītam. man ļoti patīk.
|
Comments:
ahaaa, taa jau domaaju. re kaa sievieteem tomeer ir intuiicija. kaa ar faarenheitu?
fārenheits. nu, katrā gadījumā daudz iespaidīgāk nekā dzīve ir brīnums. jo man šobrīd varbūt daudz vieglāk identificēties ar karu nevis ar to brīnumu
taatd subjektiivias faktors
tāpat kā visi citi faktori:)
jaa, draugs. man arii baigi patika! a tas bija bluuuzs. Huukers tachu! don't You remember??? :)
es jau teicu, ka kaut kas ir aizmirsies:) arī pulsteni esmu atstājusi. |
|
|
Sviesta Ciba |