Brīvdienās bija rallijs SARMA 2005. Sestdien - iepazīšanās. Svētdien braukšana. Visi 9 dopi - pa ezeru. Man ledus nav īpaši tuvs, arī riepas bija 100% domātas sniegam. Un tad vēl liktenīgais pārbrauciens...
K2T! un pretīm nāk auto. Mēģinu izvairīties (apbraukt) un tālāk seko vākšanās no kalna lejā pa K1. Ātrums ~100km/h. Segums - sablietēts sniegs/ledus. Rezultātā izdevās auto noturēt samērā taisni un tad sekoja lidojums pāri grāvim un piezemēšanās pļavā uz kreisajiem sāniem. Paskatos uz augšu - virs manis siksnās karājas stūrmanis, man virsū sabiris viss, kas mašīnā nebija piesiets: dažādi sīkumi un 16 riteņu skrūves bonusā. Plēšu vaļā lūku un raušos laukā. Atveru stūrmaņa durvis - kā tankam lūku. Arī viņš ir ārā. Tad piebrauca vēl viena mašīna. Apgāzām sarkano mugursomu uz riteņiem. Pēc 15 minūšu gaidīšanas ieradās ātrā palīdzība (bobiks) un izvilka mūs uz ceļa.
Zaudējumi: 18 minūtes kavējums uz LK. Nodedzis ventilators. Pilns motors ar sniegu. Saspiestas durvis, spārni. Nolocīts spogulis. Turpinājām sacensību, bet jau rezervētā variantā, jo baidījāmies pārkarsēt dzinēju.
Rezultāts: pēdējā vieta savā klasē / 4 no beigām absolūtajā.
Viela pārdomām: šoreiz mums tika piešķirts tāds pats starta numurs kā Ķekavā, kur mēs iznīcinājām Escortu. Šoreiz tikai daļēji. Progress...
P.S. Vairāk uz 87 numuru neparakstīšos. Neņemšu un viss...
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
