Šodien bija korporatīvais brančs ecocateringā. Es tā pieēdos, tā pieēdos, ka beigās ierosināju, lai kolēģi mani aizripina pie paikas galdiem, kur es gulētu uz zemes, ar pirkstu rādītu uz kādu konkrētu paiku, viņi man to dotu un es ēstu. Diemžēl nelieši nebija uz ko šādu pierunājami (tieši tāpat kā tajā reizē, kad man sāpēja mugura un es naivi pajautaju vai kāds mani nevēlas pacilāt muciņās).