| |
[16. Jan 2025|22:10] |
Es labi pārzinu savus divus ar pusi grāmatplauktus un, ja tajos ir notikušas kādas izmaiņas, es to sajūtu ar savām muguras smadzenēm (pārspīlējums, kas nav tālu no patiesības). Man jau kādu laiku bija pazudusi viena grāmata, kuru pavisam noteikti neesmu aizdevusi vai pazaudējusi, nolēmu, ka visticamāk tā ir vienkārši nokritusi plaukta otrā pusē. Tā nebija degoša problēma, tāpēc to atliku uz nenoteiktu laiku.
Šovakar man gribējās paklausīties motohiro nakashima dziesmu rain, jo mani vienmēr ļoti iepriecina tas, cik ļoti šī dziesma tiešām izklausās pēc lietus. Tas, savukārt, man atkal uzsita domas par pazudušo grāmatu, jo tajā bija brīnumjauks un dzīvīgs lietus apraksts (grāmata ir autobiogrāfisks darbs, tās autors apraksta to kā viņš zaudē redzi un dzīvo bez šīs maņas). Beidzot saņēmos apskatīties, kas notiek aiz plaukta un tur patiesi bija aizkritusi tikai viena - tieši šī - grāmata, noklāta ar putekļu kārtu un pieneņpūkām (?). Notīrīju, paškirstīju, pārlasīju lietus aprakstu un nolēmu to noglabāt digitāli.
 |
|
|
