Sapņoju par savu jauno darba koleģi, kurš teica,ka izglābs mani. Nesapratu neko. Neļāvos. Pamodos no tā visa un vēlvairāk neko nesapratu. No kurienes manī vispār tādas sapņu aitas ir saradušās? Tāds hronisks mīļuma trūkums man laikam dzīvē ir. Kad gribās samīļot un tikt samīļotai. Draudzēties.
Šorīt ir pirmā saulainā maija diena. Sule izspiedās caur tumšajiem aizskariem un sakarsēja muguru. Izstaipījos kā tāds laisks kaķis un nesteidzīgi uzvārīju kafiju. Šodien man būs pavasara telpas tīrīšana. Visu tīru un gaišu, un prom no putekļiem. Man patīk saulainas dienas. Mana apņēmība tad apmierināti murrā.
Cerams, mans bīstamās mājsaimnieces tēls nekur nepazudīs, kamēr baudīšu siltu rīta vannu, otro kafiju un pilsētas centra apmeklējumu. Tad es pievērsīšos ne tikai telpai, bet arī sev. Vismaz kādu no haosiem mazliet pievākšu!
Ir man lielāka cerība uz sevi. Ir.