biju satiksmes ielā pasākumā ar cilvēkiem, kuru otrais vārds ir "sekls", kā viņi paši mani apgaismoja, viņiem ir mazliet seksistiskas novirzes, vanna ar nāvīgu paskatu un stūri ar līķa smaku :D
no manis atkal nekas prātīgs neiznāk šeit, jo man mazliet patīk R, kurš ir pusgadu par mani jaunāks, bet, neskatoties uz to, ka viņš domā, ka es esmu līmeni augstāk, patiesibā es esmu tā, kurai jābaidās visvairāk no sava paraduma atrast cerību tur, kur viņas nav un ielaist taurentiņu sajūtu vēderā tad, kad tam nav pamata. es esmu naivuma iemiesojums un šis fakts liek man atkal par sevi kaunēties.
pēc pēdējās divām pilnīgi šizīgām dienām es secinu, ka L.B.Č. uz mani iedarbojas kā narkotika, par ko savukārt liecina ne tikai fakti, ka tēlojām vampīrus engures mežā, izdomājām vēl jaunas dejiņas un iesaukas un visu laiku runājām par pilnīgi (izvars uz pilnīgi kā uz ļoti visaptverošu vārd) visu, neskatoties uz to, ka Kāmis visu laiku bija ar musm, bet arī tikko satiksmes ielas smirdīgajā jaukajā dzīvoklītī skūpstījāmies smirdīgā jaukā stūrītī galīgi bez iemesla.
:D
ja esat šitik tālu tikuši, tad man jums ar lepnumu un nožēlu jāatzīst, ka nekas no minētā nav safabricēts vai izdomāts. diemžēl par laimi tāda es esmu.