| |
[Feb. 24th, 2013|07:05 pm] |
|
Dievu mees nevaram saprast, mees pat nevaram saprast sho Visumu, pat ne nieciigaako daljinju no taa, kur nu veel visu ceelonju ceeloni. Pats gudraakais, ko mees varam dariit, ir sevi uzticeet (padoties) Dievam un miileet Vinju. Kas ir Dievs - visu ceelonju ceelonis. Muuzhiigais dzineejs, dziiviibas speeks, miilestiiba, bezgaliigaa misteerija. Ja kaads ir pastaastiijis auditorijai par Dievu taa, ka visi to saprot, tas noziimee, ka vinjsh nav pastaastiijis par Dievu. Dievs, kas radies kaada ierobezhotajaas smadzenees, nav tas, kas radiijis visus Visumus. Kad mees padosimies Dievam un veltiisim Vinjam miilestiibu, Vinjsh sevi atklaas liidz zinaamai pakaapei. Un kaapeec gan nee, tikai zemcilveeks (pretstats paarcilveekam) noraidiis sho celju, savaas nieciigajaas smadzenees zaimojot bezgaligo misteeriju. |
|
|
