Lietus palicis mūžīgs.
« previous entry | next entry »
Aug. 8th, 2005 | 10:54 am
Ja man kāds vakar būtu teicis, ka es šodien tiešām celšos un iešu uz darbu nenormālā rīta agrumā, es par viņu smietos savā apsaldētajā balsī. Saķerta realitāte kaut kur klusumā, baigais miers pasaulē, bet varbūt es kliedzu pēc palīdzības. Tevi es varētu aizsniegt ar roku no šejienes, ar roku, ko Tu turēji savā. Bijis tik daudz kas, bijušas šaubas un miers, bijis labi un slikti. Greizsirdība pazudusi, tā laikam bija deformējusies vilšanās sevī. Tikai dzert negribas, bet savādāk es tak vairs neprotu.