Murkjelis:
Aj...Pātaru Ans' ...
Es zinu tu esi mans
Un nākotne rādās jo daiļ...
Par to manīm nava baiļ.
Vien pagātnes rēgi man vajā
Tik grūti bij pasaulē šajā...
Bez Anša, kas tur manu roku,
lai es nevērstos par spoku...

Kuminjsh:
Ak, daiļais Murķel,
Murķel mans!
Tav' balss kā pastardienas zvans,
Kad runā Tu
Par savu bēd'
Un as'ras sūras acīs sēd...
Jel sērot beidz
Un smaidi nu!
Nāks Ansis, nesīs kafiju!

Murkjelis:
Ak, smaidu es pa visu ģīmi
Nu...it kā vaigos kāds ar līmi
Būt pielīmējis lūpu kaktus...
Un iztirzājot visus faktus -
Man jāteic Tev ar grūšu sirdi,
Ka kolēģi var zaudēt dzirdi...
Te klausoties ka murķis zviedz,
Jo klusām smieties vēders liedz...
Tas pārguris no slēptām rēkām
Un Tev būs jāatbild par sekām,
Ja priekšniece ņems man aiz krāg
Bez darba palikš, būš tukš māg...
Tev uzturnaudu nāksies piedzīt,
Lai murķim būtu kas ko ierīt...

Kuminjshs:
Ak jel, ak jel...
Ir arī Ansis cietis ļoti,
Jo valdoties ir pārkosts pirksts...
Ij tādēļ bilstot svešā mēlē,
Viņš klusi, paklausīgi žņirkst:
"Slušaju i povinujusj, o gospoža!"