ne tikai tā. -

ir tā, ka es visu laiku lasu cibu, man pašai kaut kā visu laiku gribas kaut ko ierakstīt, pateikt kaut ko gudru, vai arī pavisam muļķīgu, bet ne viens, ne otrs nesanāk. man vienkārši nav ko teikt. iespējams, ka pēc tiem visiem eksāmeniem manas smadzenes vienkārši ir nogurušas un vairs neko negrib domāt un teikt. iespējams, bet iespējams, ka es vienkārši pati par sevi esmu atrofējusies. ja tā, tad iespējami ātrāk tas būtu jālabo, jo 5dien kā nekā būs jāraksta eseja, tajā būs jāpasaka kaut kas bezgala dziļš un gudrs, noteikti par tēmu, ko nesapratīšu [tas nekas, ka būs 3 no kā izvēlēties], jo no tā taču būs atkarīga mana bakalaura atzīme. kaut kā tā. vispār tas jau ir pienācis, bet es vēl neesmu aptvērusi, man vienkārši gribas, lai tas viss jau ir garām un ārā ir vasara. bet nav.
visu nakti mocījos dīvainās vēdera kreisā sāna sāpēs.