iejušanās svešā ādā mani baigi ir traumējusi.

naktī redzēju Dāvidu, kurš man teica, lai (aizmirsu to kruto vārdu :/) nepārmetu / nenosodu viņu (bet ideja tā pati). Un es atbildēju, ka centīšos, bet kā jau parasti tāds nedaudz ļaunums un vēlēšanās tomēr pārmest. :D Nē, nu, parasti tā nav, tikai tad, kad šams ir sevišķi nejauks.

Bet es nezinu, par ko pārmetu. Ja atcerēšos īsto vārdu, tad izrediģēšu. ^^

es pēdējā laikā vispār redzu foršus sapņus.
Pirms tam (tā kā guļu arī pa dienām, tad īsti neatceros, kad) redzēju sapnī ķipa veikalu. Nu, lielveikalu, kur iekšā visādi mazāki veikaliņi. Un pilnīgi visos no klūgām pīti mūzikas instrumenti. Es biju nolēmusi savam mīļotajam (who the fuck is he?) sagādāt pārsteigumu. Sēdēju, klausījos kā tāds onkulīti ar turbānu un bārdu pūta vienā klūgstrumentā un pēkšņi piecēlos un teicu: "Stop, pagaidi, tagad iemāci mani!" Un viņš atsāka pūst un ap viņa kaut kurieni (kāju, roku, vateva) līda zaļa čūska. Bet tad es teicu: "Tā ir tikai ilūzija." (kaut gan neliela baile bija). Čūska pazuda, bet pats onkulītis pārvērtās par tādu zaļu gigantisku mušu kāpuru. (ja kāds zina, kāds izskatās mušu kāpurs, tad saprot, ka gigantisks mušu kāpurs ir ~50cm :D)
Bet svarīgākais bija fakts, ka man jāsagādā pārsteigums mīļotajam ar kaut kādiem dīvainiem klūgstrumentiem.

Pirms tam vēl bija sapnis par kaut kādiem baroniem, muižām un līšanu pa trubu. Sarežģītiem uzdevumiem. Kaut gan tā truba aizdomīgi atgādināja mūsmāju gaiteni otrajā stāvā un nākošais šķērslis -- trepes, kas ved uz manu istabu.

Ā, un vēl iedomājos par to, ka nomirusi paralēlklasesbiedrene. Bijusī. Nu it kā, Baiba. Bet vispār man, piemēram, tas liekas necienīgi un stulbi, ka bijusī klases biedrene ieliek savā albumā bildi un vēl klāt pieraksta, ka nespēj noticēt un profilā, un tā. Kaut kā pretīgi. Bez maz gribas nomirt tā, lai neviens nezina.

Pietiek ielūkoties manas zemapziņas dzīlēs.
Eju atvaļinājumā.

Garastāvoklis:: tired
Mūzika: naav