No rīta, izejot uz savas visudārgās Valdemāra ielas, pieķēru savā pakausī ķecerīgu domu - kā būtu, ja es aizlaistu pa kreisi? Nevis pa labi uz darbu, bet uz otru pusi - uz jūriņu. Tikko, izejot pusdienās, šī doma atkal uzkrita man uz galvas, ieķērās matos un ausīs un nelaižas vaļā. Tagad sēžu zem kondicioniera un cenšos viņu nomirdināt. Vai vismaz iesaldēt līdz vakaram.