Pēdēja laikā nepamet sajūta, ka... IR jābūt kaut kur manai otrai iespējai. Somwhere.. ANYWHERE. Jo šeit sēdēt.. nu paši saprotat, ja? Esmu pateicīga par visu, arī par šāda līmeņa pieredzi - lai novērtēu labo, ir jāzina, kāds ir sliktais. Ir pāris ļoti pozitīvi momenti visā apkārtējā stulbumā, bet laiks iet, un es nezinu, vai man ar to pietiek. Es nesaku, ka nepietiek, es vienkārši šaubos, ka pietiek. LV diemžēl ir tik maza valsts, kur bieži vien valda monopola princips. Arī augstskolu, it sevišķi, mūzikas augstskolu ziņā, bet tā ir atsevišķa tēma. Un zivs pūšana sākas no galvas. KĀ var būt sakarīga izglītība, ja trūkst sakarīgu pasniedzēju? Vai, ja ir sakarīgi pasniedzēji, tad, ieraugot apmaksas apmēru, jebkurš sakarīgs cilvēks (izņemot fanātus) vienkārši atteiktos būt sakarīgs. |
|
Previous Entry · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |