21 October 2009 @ 07:51 pm
 
Kaut kas jādara. Laika nav, bet tik un tā ir sajūta, ka varu vairāk, tikai jāsaņemas. Ārprāts, es tik ļoti gribu dzīvot savā pilsētā.
Pāris pasūtījumi, ar kuriem beidzot jātiek galā, varbūt dabūšu mazliet naudiņas. Mūzikas lietas. Un viss pārējais- nenozīmīgais. Ir interesanti, es tikai nesaprotu, kur tas viss mani ved, bet labi vien ir.

Nē, nē, nē. Es elpoju.
Varbūt vajadzētu saņemties un turēt pašai sevi kopā, bet katru dienu es mazliet izkūstu, pa lāsei vien. Un ir cilvēki, kas iekūst manī. Tā mēs arī paliekam, cits citā iekausēti.