ne tikai tā. -

Jā.. nepietiek ar to, ka man priekšā paveras vienmuļš vakars ar sevi un sevi un vecākiem, kuri iegrimuši kādā krievu seriālā. Vēl tas, ka tieši šajā reizē, kad man jau tā jābrauc mājās ar sabiedrisko transportu nevis māsas silto mašīnu, izrādās, ka mamma nevēlas taisīt vakariņas un mums ar tēti izmaksā vakariņas krodziņā. Nu gan, un es kā reiz, ticībā, ka mājās noteikti nebūs ko ēst un no lielās ēstgribas, tieši pirms izbraukšanas no rīgas, ar kursa biedrenēm piestūķēju māgu Hesītī. veselīgi nav, bet ātri. Vienvārdsakot, krodziņā nācās apmierināties ar mazu sieru salātiņu bļodiņu, tomātu sulas glāzīti un sarunām ar vecākiem. Jauki jau, bet žēl, ka vairāk neko sevī iekšā nespēju iedabūt.
Tagad nevaru saprast, vai vēlos aliņu, ko atradu vēl joprojām stāvot zem galdiņa lielajā istabā, vai vīna glāzi. vai neko. bet tā jau nevar, visi tusē apkārt, pat Viņš ar svešām meitenēm dauzās kaut kur pa pirti. Eh, vientulība, vientulība.
Gaidu rīdienu, cerībā, ka Viņš tomēr atbrauks uz mājām un mēs varēsim pastaigāties un vispār. jā.