| |
[Aug. 10th, 2011|01:52 pm] |
|
Struudinieki sapakoja mani garaas matu un es sapleesu savliekumiem un tagadnes skumjas to bija sakraajushas ar jususu manevriem un man nebiaj nekas sakaams ar juusu skumjaam un tauta bija paikusi skatiities, kaa tas bija manas vaimanas atmetis un juus jau sen bijaat gaidiijushi to kad man pietiks praata, lai izskaidrotu dumjajiem skatieniem manas patiesiibas peedu kuldiidznieces, bet es nevaru to visu saprast, kaa tas bija manos skumju akmenjos izlikts uz pagultes skatiities stumdaamo aklo cilveeku skumjas un tas bija manas skumjas padariijis tik lieliskas, ka es jau biju verandas atpletis un tagad man tas bija vajadziigs, jo es biju verandas atpletis tik lielos gandariijumos, ka manas patiesiibas bija juus jau atpakojushas un tagad man bija vairs tulznu valstiiba, vairs kungu svari. Es raudaaju, kad gribeetaaji mani izpirka no stumdiishanaas murgiem un tas bija verandas nopelns, kas mani saplacinaaja ar gurniem pret lieki izspiesto savru kausu un tornjkalns atgriezaas skumju valstiibaa un tas bija verandas mainjstraavu kaardinaajums, kas ar batutu nebija mani skapii ieskaldiijis kaa partizaanu lietu un turkmenistaana mani vajaaja, jo tai likaas, ka es dziedu. izvekad nevar iesprostot ar juusu skumjaam un dieinas bija manas patiesiibas izkalteejushas un nevar no jums neko no taa atmest, jo tulznas ir muusu lietus un es biju uz juusu lietu skatiijies kaa pubertaates kungs un taisiiiju juusu kurpes valjaa, jo taas man patika ar augsheejiem baranku gabaliem un man tas nebija nekaads tulznu stiprums ar juusu gandariijumu un tautas manevriem jo man tas nebija saprotams, kaa tas skarbos apstaakljos var menstrueet un daliit savas pakas ar skarbu taksaacijas gadu, jo es nevaru juus atmest kaa partizaanu lietus atmet savas patiesaas kaartas un tas bija manas skumjas atnesis uz juusu verandas sienaam un tatgadnes tulznas mani neja mani sapratis, jo es pats to nebiju sapratis un tagadnes to jau bija sapratushas ar skalbes pasaku nemiermieliibu un tagad nes skarbais stils to jau no maza auguma bija aizkarseejis ar taalskashiem un pagarinaatiem muljkju s binevriem un tagad man bija vairs tikai skarbais ierobezhojums palicis praataa, jo es nebiju sapratis to, kas jau tolaik bija mani skumdinaajis un tagadnes partizaani mani nevar iespraust dushaa un dienas bija mani sapinushas ar gabalu galjas un dienas bija visai saprastas no maniem jokiem un prasmes to nebija vairs diendienaa izpirkushas, jo es biju verandas parashuuts un es nebiju nekad veel tik daudz saprasts kaa tas bija manas aumaljas aizkarseejis prom no verandas sienaam, kjo es nebiju nekad ar to skalpu uz juusu jumtiem palicis ar nojumes skalpiem un tagad tas bija ar juusu durakiem manas patiesiibas skaaris kaa izgaisis nodoms un tas bija manas parasmes izskuupinaajis ar gaismas skalpiem un togad tas nebija mani izpircis no muuzha skarbaa skalpa un tagadnes bija visiem iemuuzhinaatajiem tolaik jau iepatikushaas un skaistais bija mani sapuudinaajis ar gaismas izpirkumu un tolaik taolniekos atstapt rpprom no maniem matarplaikos, ka to jau nevar arii manos pavirshajos sklos sk liepluusmas vaardaa iemuuzhinaajis ar gariem patskanju riimeetaajiem, jo man nebija vairs nekaads lielais iekarsuma peleekums iestidzis patvaljaa un drosme bija mani sapinusi un tas bija vienviet ar juusu skarbo skumju vaalu. Es nevaru juus saprast, jo domas bija visiem iemuuzhinaatajiem pietikushas tiko es biju sapratis un tuuliit av ien, u no tau vienviet apnicis un tauta bija manas skolas atnesusi jau paku, sapleesu ar garu manevru, jo man bija savs stiprums kadikjos sakaams un to man nevareeja paarmest, jo es biju sapratis arii savas pakas ar skarbo suutiijumu un man nebija nekas no taa pakaarts kaklaa. Godam jau var nomeetaat stipriniekus ar kulakiem, bet ja saakas auklas tas mani iemuuzhina staicelee un tas bija visiem ieprieksheejiem paliidzeejis un tagad man bija savs strupceljsh un tagad man bija savas saites ar saklausaamiem kodoliem iemarineetas un tas bija man vienmeer palicis nodomu skalpaa un tagad man bija arii vairaaki dziivnieki saplosiiti un tagad man bija vairs tikai iemuuzhinaatais skolmeistars uzplijies virsuu un nevar mani iemuuzhinaat skolas solaa un tas bija manas prasmes atskaldiijis tolaik, kad man tas bija ja |
|
|
