greizo spoguļu zemē greizas sirdis no debesīm krīt, kā ēnas no akmens klints atdaloties, tās klusi ievaidas un nebūtībā zūd greizo spoguļu zemē greizas zvaigznes debesīs spīd, ceļiniekam, kas maldās sev,ī taku pretim bezdibenim triec greizo spoguļu zemē greizi sapņi cerības un alkas purva rāvas palagos tin šai spoguļu zemē elpot nav ļauts un brīvības vārds ir tik atspulgs ēnā svešā skrien bez sirds un ceļa putekļu pēdām, skrien bez atmiņas un rītdienas vēlmēm, līdz delnās stikla ķēžu lausku sāpes gaist |
Nu jaa, bet es to nekaadi nevareetu pierakstiit, nodungot kaadam citam.
Nav galiigi man nekaadu muzikaalu dotiibu, turklaat es pat visas dziesmas dziedu shkjiibi, nebalsii...