|
Jūlijs 14., 2009
01:31 esot uz Eagle vs Shark viļņa un ikdienišķā vājprāta..
bet kurā brīdī mīļāko dzīvnieku jautājums kļuva neaktuāls? visādi citādi es visu laiku gribu ēst (kas gan liecina par to, ka man ir garlaicīgi, jo lielākoties es gribu ēst tad, kad man ir garlaicīgi) un braucu ar riteni. abi mani priecē, jo pārmaiņas pēc es izpaužos fiziski. tas gan varētu arī liecināt par to, ka es palieku stulba. vai garlaicīga. vai abi. vai arī nē. bet braukt ar riteni ir forši. it sevišķi tādēļ, ka nu jau es esmu nākošajā prasmju līmenī - braucu nost citus, nevis traumēju pati sevi, triecoties nekustīgos objektos :) un fakts, ka esmu kļuvusi bīstama arī citiem satiksmes dalībniekiem, rada tādu.. kopības sajūtu. ir komunikācija. un nevis šī intovertā komunikācija ar trotuāru apmalēm, sētām un stāvošajām automašīnām, bet nu jau arī agresīvām zosu daudzbērnu māt(īt)ēm, kas nespēj savākt savu aurojošo atvašu kolonnu, citām nekoordinētām sievieškārtas būtnēm (oo, tiešām - vīrieši vismaz pārvietojas puslīdz lōģiski) un pat ar lidojošām un mazāk lidojošām baložradībām. jā, visbeidzot es jūtos kā daļa no sabiedrības. Garastāvoklis:: guaša savelk ādu Mūzika: The Velvet Underground
|
|
|
|
Sviesta Ciba |