Manas bailes ir nepamatotas un nevajadzīgas. Par spīti, tās eksistē. Tās mani attur no neprātīgā, tās mani attur no vilšanās, no idejām, no spontānuma, no pārsteigumiem, tās mani attur..no prieka, iespējām un pieredzes iegūšanas. Tās mani ieskauj cieši savā ūdeļādas kažokā un man ir silti un ērti, es jūtos droši. Jūtos droši baidoties, tieši tā. Bet man vajag brīvību, man vajag kļūdas un man vajag to visu, no kā man ir bail. Es gribu to sajūtu īstu, ne uzgleznotu. Gribu just. Gribu runāt. Gribu izcelties šad tad, gribu krist no pjedestāla un lauzties uz to atpakaļ. Baiļu ērtībā nebūs ne pjedestāla, tikai mēma paklausīšana. Es gribu just to, kā ir nebaidīties. Nekad vairs. Ceļš tāls un garš veicams.
Introverta problēmas, part 1.
Introverta problēmas, part 1.