stāvēju pie spoguļa un skatījos uz savu vēderu, ko klāj vieglas pūciņas. pēkšņi tās sāka strauji augt un es ļoti skaidri redzēju, kā pārvēršos par zvēru, tādu vidēja izmēra gaišu starp vilku un zirgu un kaķi ar dumu nedaudz dusmīgu, nedaudz bailīgu purniņu. zvērs ieskrēja mežā un tad es skatījos kā radinieki nāk pie manis ziemā uz mežu, nes pārtiku, kad grūti to atrast, cenšās mani noglāstīt, bet es palecos, iekožu rokās, izrauju un metos priecīgs bēgt ar klusu ņurdienu par vieglo guvumu.