paaugstināta temperatūra - 56 [entries|archive|friends|userinfo]
bija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

56 [7. Feb 2017|13:28]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
"nezinu vēl, vai gribu tevi aicināt, jo man bail no tevis, kad esi īgna"

es tik reti dusmojos, ka pat maniem tuvākajiem draugiem tas šķiet kaut kas ārpuskārtas un baiss. bijusī kursabiedrene reiz teica, ka viņai būtu bail redzēt mani dusmīgu, jo to kluso, mierīgo cilvēku niknums vienmēr esot visdestruktīvākais. es gan nepiekrītu. īstās dusmās es vienkārši neglīti raudu un nevaru salikt teikumu kopā. neapmierinātība un īgnums, savukārt, izpaužas kā klusēšana un atrūkšana uz jautājumiem. ja mani liek mierā, es arī visus lieku mierā.
pat drusciņ žēl, gribētos spēt tā no sirds izdusmoties.

bet šī ir teorētiska spriedelēšana, šobrīd viss joprojām ir aizdomīgi labi. jūtos jēdzīgi - tieši tajā "jēgas" nozīmē, jo pēkšņi spēju saskatīt to savos plānos un interesēs. dārziņu atlieku un atlieku, jo baidos, ka reiz ievilkšu elpu un pārvākšos prom no šīs pilsētas. izbraukt no liepājas ir neiedomājami grūti, šķiet, ka tā ieķērusies krūtīs un velk atpakaļ. kā tās ilgas, kas pārvēršas fiziskās sāpēs. un nu man sāk veidoties idejas, kā panākt, lai man tur nav garlaicīgi. ai. bet tā jau visa tikai tāda sapņošana vien. manī nav ne spēka, ne apņēmības īstenot savas ambīcijas.

nedusmojos pat uz krusttēvu, ko vecāsmammas 85. dzimšanas dienā sastapu pirmo reizi pa pieciem (?) gadiem. pēdējā saskarsme ar viņa vārdu man bija kaut kad vēlā rudenī, kad mani bija atraduši parādu piedzinēji, mēģinot sakontaktēt viņu. tobrīd viņš bija vai nu krievijas mežos vai norvēģijas fjordos. tagad sēž latvijā, grauž nagus un gaida, kad viņam samaksās. ir visas tiesības dusmoties, bet viņš tik interesanti stāstīja par zvejošanu ziemeļjūrā, dzīvošanu taigā un visu, kas nāk tam līdzi, ka spēju tikai smieties un klausīties ar pavērtu muti.
Linkir doma

Comments:
From:[info]homebound
Date:7. Februāris 2017 - 15:54
(Link)
gribu precizēt savu komentāru - es vienkārši nevaru tevi paciest, kad tu esi īgna, jo tas īgnums ir tāds nevaldāms, neuzlabojams. man nav sajūtas, ka tu vnk pacentīsies neīgņoties, jo es tev nekā nevaru palīdzēt. un tad es tik un tā jutīšos vainīga, ka tu īgņojies. klusē un esi neapmierināta.

bet tas tāpēc, ka es daru tā pat.
[User Picture]
From:[info]temperature
Date:7. Februāris 2017 - 16:04
(Link)
īgnums ir ērta vieta. tur iegrimt un uz visu reaģēt ar neapmierinātu, neadekvāti niknu skatienu ir vieglāk nekā mēģināt izkārpīties ārā. piedod, draugs. es centīšos laboties.

mēs taču gribējām braukt uz taizemi. iedomājies, kāda tā būtu elle ar manu īgnumu un tavu vainas apziņu!
From:[info]homebound
Date:7. Februāris 2017 - 16:06
(Link)
Taizemē zvilnēt ir kaut kas cits, nekā 7 dienas no vietas iet 20-25km pa Skotijas kalniem. :D

bet viss labi, draugs. es zinu to ērto īgumu pati. tikai mana vainas apziņa man neļauj to pielietot biežāk.