Rudens viennozīmīgi ir mans gadalaiks. Nu jau noteikti kādus gadus 8-10. Kā tomēr laiks iet, bet ir lietas, kas gadiem ilgi paliek nemainīgas. Gribētu, lai arī turpmāk šī paliek viena no tādām. Atcerējos par šo, jo šodiena ir tipiska skaistā rudens diena. Kā radīta tam, lai uzvilktu rudens zābaciņus, mētelīti, sataisītos, sasmaržotos, paņemtu kaut kur kafiju un dotos lēnā pastaigā. Taču... man nav ne zābaciņu, ne mētelīša, kā arī smaržu. Un atceros par ierakstu, ka nākamgad (t.i., šogad) šis būs m a n s s k a i s t a i s r u d e n s. Un kāpēc gan lai nebūtu..? Tas taču ir manis pašas rokās. Mana laime un mana labsajūta ir tikai manis pašas rokās. Kā justies, ko darīt - tā ir mana izvēle. Un šogad mana izvēle ir justies l a b i, nē, justies lieliski!