Ja vakars būtu beidzies ar stīvēšanos pie aizslēgtām durvīm, kad uz pirkstiem tulznas no nevarēšanas pierunāt atslēgu pagriezties, es sēdētu uz trepēm. Varbūt tā būtu jēdzīga nakts, bet pilnīgi neciešama diena. Labi, ka kāds iečukst ausī: "mēģini viegli". Tagad man ir iespēja sacūkot nakti, bet izglābt dienu. :) |