Ieraksta vērts

Vakardien vēl bija tāda diža vēlme uztaisīt tādu kā nelielu atskaiti par no piektdienas līdz piektdienai izdarīto vai drīzāk piedzīvoto, lai gan īsti tagad paskatās, tad nu biju baigākajā kokteiļballītē, kas tur kaut kur bija Vecrīgā un tiku pa blatu iekšā.. un par to, kā laukos ar savām bailēm no augstuma palīdzēju šķūnim labot jumtu 5m augstumā, diezgan biedējoši un visā visumā teiksim nepatīkami.. Par nākamās dienas kapu svētkiem, kur jaunais mācītājs (draudzē jauns) ap 40-50 gadiem..izskatījās uz 60 un runāja tā kā mugurkauls iedzīts vienā vietā.. un par to kā viņi ar sintizatoristu laida baznīcas dziesmas, kas izklausījās vienkārši tā, ka varēja just, kā kapusvētku tradīcija, pie tādas dziedāšanas, vienkārši mirst ik minūti.

Bet šodien bija jauni diena un jauni satraukumi, ja tā varētu. Tā kā mani pavadīja ne tikai patīkami pārsteigumi, Lindas atbraukšana no Francijas un mani 22, bet no tās piektdienas arī vēdera sāpes, kuras mēģināju nomērdēt no sākuma ar tējām, vēlāk jau ar nošpu un putriņām. Tomēr tas viss man nepalīdzēja un sāka ar vien trakāk un trakāk sāpēt kuņģis, līdz es neizturēju un pierakstījos pie ģimenes ārsta, kas mani nosūtīja uz gastroendoskopiju, un šeku reku, skatās tavā kuņģī un atrod 2 čūlas, nepietiek jau ar to izārstēto pirms 5 gadiem, vajag tagad atkal jaunu un vēl pie tam 2. Tagad varu sēdēt vismaz 2 nedēļas uz tabletēm un putrām un cerēt, ka pēc tam varēs kaut cik normālu ēdienu ieēst. Vēl grib nosūtīt uz kaut kādu Linezera kruto gastro- kaut kādu nodaļu, konsultācijām un vēl gan jau, ka "kobras" rīšana atkal būs modē. Visnotaļ negribās, lai man pateiktu, ka es kaut ko vairāk dzīve nedrīkstēšu darīt, jo tad man būs atkal šis un tas vai pat vēl trakāk.

Toties no šodienas ir cerība, ka ik pēc 2h pa nakti necelšos ar sāpēm augšā un varēšu gulēt visu nakti, ko es neesmu spējis darīt nu jau veselu nedēļu.