biteback

es gribu staigaaties pa jumtiem.. pa taadiem šķiibiem, augstiem, krokainiem, maiziem, lieliem, un arī pa tādiem uz kurem ir daudz daudz skursteņu .
un tad es gribu atrast to visaukstaako.. apgulties uz muguras un iegulties taa lai justu ar katru savu mazaako ķermeņa daļiņu kā svinam piesakņojoties pie zemes.. tik taalu piesakņoties, lai sajustu caur daudzajiem staaviem zemi.. Gribu lai tad pūstu viegls vējiņs.. un lai es justukaa viņš aiztiek manus matus manas dreebes.. bet tikai aiztiek, nevis pūš prom.. bet varbūt pa retam uzpūš stiprāk, lai zu brīdi aizraujas elpa.
un tad luukoties.. luukoties taisni augšā. .jo tur ir tik daudz kas.. debesiis ir tik daudz. ., ka liekas nau nekā cita uz ko es varēttu lūkoties ilgāk.

Varbuut.. un tikai varbūt..es vēlētos kādu sev noguldīt blakus. un ja vēlētos, tad es noteikti nezinu ko.

ja tikai vareetu uz briidi šo iluuziju uzlikt kaa mērķi. .bet kā gan, lai ilūziju uzliek kā mērķi , ja tā ir tikai ilūzija.

bah.. tik daudz ko gribu, bet tad akal nezinu ko gribu .

gribas teikt . .laidiet mani vaļaa (: