Pāris stundas ieguldīju, lai pārvietotu visu no vecā datora uz šo. Vismīļāko. Negantnieku. Tagad sajutu šo kā savējo. Pirms tam tikai bijām paspieduši viens otram roku, tagad viņš man atklāj savus noslēpumus..

Sāku domāt, ka par daudz raizējos un visu ķidāju.

Atkal rakstu kaut ko sīku un nenozīmīgu, neko neizsakošu.. Vatbūt tādēļ, ka viss lielais un svarīgais šeit vienkārši neietiplst.. varbūt jāsāk pierast, šeit vēl nejūtos kā mājās..



bail no rītdienas.