Tuesday, August 30th, 0:46 Šodien atkal redzēju vienu Ofisa Žurku, uz kuru paskatoties, paliek tā dīvaini. Pelēka, neizteiksmīga seja, klusa balss, dīvaina lillā matu krāsa, pagriezusies puspagriezienā pret mani, pie datora, uz kura bezgalīgas tabulu un ciparu virknes. Klusu kaut ko bubina, skatoties man sejā un vienlaicīgi man cauri, kaut kur tālumā, pelnu pelēkajā pasaulē. Viņai nav grūti, viņai nav depresija vai garlaicīgi, viņa vienkārši ir Ofisa Žurka. Labs darbinieciņš, skrūvīte Lielās Firmas lietvedībā un grāmatvedībā. Kas viņas tādas padara? Lai mierīgāka sirds, es vienmēr iedomājos, ka viņa kādreiz sadumposies, ka varbūt viņa ir kaismīga dalībniece kādā ekstrēmā komunistiskā partijā vai vismaz sektā, kas centīsies radīt revolūciju un gāzt pastāvošo iekārtu. 1 komentārs - komentēt |