23 August 2012 @ 08:02 pm
es apskriešu apkārt kvartālam pēc saules  
jo ārā līst un peļķes spoguļojas logu stiklos.
šodien visu dienu dīdos. gaidu kaut ko. ko? gaidīt ir slikti, kad gaida, tad mēdz vilties. atvaļinājumu man vajag, atvaļinājumu no dzīves. būtu man lauki, aizbrauktu uz divām nedēļām, izslēgtu telefonu un aizmirstu visus. bet man nav. un nebūs. vismaz ne tuvākajā laikā. rudens sagaidīšana pilsētā. lietus, pelēcība un jauni pienākumi. nebūs viegli. es arī negaidu ''viegli''. ir lietas, kas vienkārši jādara. jāsāk darīt. varbūt pat iepatiksies, savādāk pirmais entuziasms jau ir noplacis. cik paredzami, cik tipiski.

laikam šonakt jāizguļas.. ļoti. savādāk man jau ir nelāgas aizdomas. sevi pārāk labi pazīstu. vismaz tik daudz.
neprāts velk atpakaļ. bet šoreiz ir savādāk.
vismaz man tā šķiet.

and now that we're here, we may as well go too far
 
 
Apziņas stāvoklis: nemiers