Feb. 22nd, 2009 06:06 pm nu es nezinu. vai nu ir tā, ka tu kaut ko gaidi un, kad liekas, ka tur visam jābūt biagi forši un vispār vienkārši ideāli, tad, ja kaut kas nav kā vajag, uzreiz liekas, ka viss ir pagalam un beigta balle. es man šķiet vienkārši bojāju pati sev un citiem dzīvītes. bet iespējams, ka arī nē. nu bija balle, bija, bija, izbija. es biju smuka, Viņš bija smuks, daudz bija smuki un jā. nu dejojām, dejojām, padejojām. šā tā, parunājām. bet vispār daudz nerunājām, ja vienīgi nu ar ilonu, bet jā. ai es neiznu. nosalu. sarkanas kājas bija nākot mājās. koši sarkanas. bet bija kas sasilda. tas ir skaisti. tas IR skaisti. un no rīta bija, kas piekļaujas, no rīta bija, kas samīļo. no rīta bija, kas liek sīpolīgos salātus mutē, guļot gultā. biija biija izbija. bijām ledus skulptūrās. vējš sapūta sejā. bet jauki jā. aizbraucām un atbraucām. grr. vispār gribas rakstīt dzeju un neko nedarīt. un nīkt. bet tik daudz kas jāmācās, ka es pat esmu sākusi, bet uz priekšu ne pārāk iet. vispār nepatīk. franču valodu nesaprotu, nemāku un apnikusi ir. jā. bet Viņš ir skaists uzvalkā. un arī bez uzvalka. Leave a comment |