|
[Sep. 11th, 2006|12:05 am] |
Veros vārdos kuri no lūpām nokāpj
Tie glāsta viens otru, melo
Žēlo un mīl
Vārdi kā Narcis
Mīl vienīgi sevi un sāpes savas
Ko pavasarī rozā brillēs sēj
Lai rudenī lietū kristu
Lāses zem plakstiņiem
Lai man šķistu, ka raudi
Es celtu un nestu
Siltos palagos guldītu
Čukstot mīlētu kailumu
Rīta miglā izgaistu... |
|
|