Gāju pa Alfu, savu pusdieniņu iepirkusi, un pie viena no veikaliem ārpusē uz tur novietotā soliņa sēdēja vīrs ar pus-cepuri-lakatu-turbānu ap galvu un garu indiešu tipa vīriešu kleitu mugurā. Bez matiem, bet pagaru bārdu. Un izskatījās tik pārpasaulīgi mierīgs. Absolūta sakārtotība no viņa staroja. Šī vārda labākajā nozīmē. Kā tāds Buda. Un tagad viņš visu laiku ir manu acu priekšā. Man te atkal atgriežas spēja saskatīt visas mazās lietas. Tieši tāpēc man tik ļoti gribas paņemt grāmatu "Mazo lietu dievs".