Vienīgais Labais -

saprotu, ka tas vairāk jautājums citiem, bet es tomēr vēl kaut ko piebildīšu.

rodas jautājums, kas ir pareiza izvēle un šeit kārtējoreiz notiek sastapšanās ar katra subjektīvo pasauli. kāds mierīgi paies garām saldumu stendam, jo viņam nevajag - viņš neizjūt saucienu. garām viņam paiet otrs, kurš pielīp pie vitrīnas un sāk ar pirkstiem rādīt, ka viņam gribās šo, šo un šo. kurš savā izvēlē ir pareizāks? manuprāt, abi :)

manā gadījumā tas ir kā ar grāmatām - tās man palīdz paskatīties uz pasauli un tās procesiem no citu skatpunkta, paplašināt savu redzes loku. esmu sapratis, ka es labāk vēlos pamēģināt, nekā pēc tam dzīvot morālās lomkās un pārmetumos, ka neesmu pamēģinājis kādu saldumu no tā stenda. protams, visam ir savs mērs. es apjēdzu, ka ir cilvēki, ar kuriem man ir īpaša saikne (ģimene, draugi) un nevajadzētu tikai savu vēlmju dēļ šo saikni pārraut, jo sāpēs abām pusēm un man nepatīk, ja kādam citam manis dēļ ir jācieš. kaut gan, ja kādreiz būs arī tāds brīdis, kad man būs jāizvēlās starp tuvajiem un sevi, es drošvien izvēlēšos sevi. es sevī nejūtu tik altruistiskas tieksmes, lai varētu sadzīvot ar domu, ka man ir atņemta mana brīvā griba.

viss ir mūsos. pat pirmssākums :)

ā, nu skaidrs :) es vienkārši to uztvēru kā pagarinājumu mūsu sarunai un gibēju papildināt.

bet vārdu salikums "dzīves jēga" man šķiet kā apogejs otram vārdam, kas ir jau pieminētā "subjektīvitāte" :) es patiešām uzskatu, ka šī lieta ir ļoti, ļoti individuāla.

tad jau manīs. līdz tai dienai vēl jānodzīvo :) bet pašlaik es saku, ka labprāt.