Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

ne tikai tā. -

Feb. 8th, 2009 10:36 pm

Mīļā dienasgrāmata.

šī diena gan bija viena aizraujošiem notikumiem bagāta staiga. sākumā jau tas vien, ka es pamodos no tā, ka MAMMA ienāca manā istabā, nu reāli tajā, kurā dzīvoju es kopā ar datōru, nevis tajā, kas otrajā stāvā. Jā. Vispār mamma meklēja termometru [omg] un par mani viņai bija visnotaļ vienagla. bet tik vai tā, pamodināta es biju. un iedomājies, mīļo dienasgrāmatiņ, es šodien - svētdienā - piecēlos visnotaļ laicīgi. Nācās taisīt tēju pašai, šorīt neviens manā vietā to neizdarīja. nelieši.
atstarpe- mīļo dienasgrāmatiņ, vakar mēs mazliet paspēlējām. nu kārtis tā teikt. ar Viņu un arī ar Miku. un papļāpājā un iedzērām alu. tas gan ir forši, ka tā var. sēdēt, spēlēt, ja vien to māk un nebaidās zaudēt, kā es, un sūkt alu. visnotaļ feini. vēl mēs paskatījāmies Cīņas klubu, pajutām līdzi un vispār. Ko vēl?Pēc tam es neatceros. Es man šķiet kaut kad tad vēlāk mazliet aizmigu. Viņi abi skatījās filmu, zanda aizgāja gulēt un beigās es arī. ap 3iem naktī nonāca Viņš, mazliet smaržoja pēc alķīša, interesanti?, un es Viņu izlaidu no mājas. aizgāja. skumji diezgan, jo man patīk gulēt un pamosties Viņam blakus, bet reāli tajā mirklī man bija vienlaga. svarīgs bija miegs. mīļo dienasgrāmatiņ, man patīk naktis un reizēm ir žēl, ka tas Miegs atnāk un aizklapē acis. Jā.
Nu lūk, rīts tā pagāja, patiesībā atcerējos, ka no rīta es dzēru kafiju nevis tēju. un tad mēs skatījāmies Gudro Blondīni 2. Diezgan muļķīgi, lai neteiktu vairāk, bet ir redzētas arī briesmīgākas filmas. atliek vien nopriecāties, ka es neesmu tāda. tas tā pozitīvi.
Pēc tam mēs tā neko. Tētis un Miks aizlaidās uz hokeju uz visu dienum baigi. Un mammai kā izrādās kkas gripveidīgs, baigā temp un tā tālāk, tikai vaid visu laiku.
Pa vidam ōma atnāca, vai vai, mīļo dienasgrāmatiņ.
bet vislabākais bija tas periōds iz dienas, kad Viņš tnāca un tā, mēs darījām Neko, man patīk darma un Gregs, un vispār forši.
Mīļo dienasgrāmatiņ, tagad es vēl arvien daru neko, kēksu, ko es uzcepu visi mazliet ieēda, bet to maizes zupu gan neviens pat neaizskāra, še tev, centies vēl. :) tagad apdomāju apskatīties darba sludinājumus kārtējo reizi, lai atkal saprastu, ka nekā, nekā nav.

reāli, mīļā, esmu jau sapratusi, ka sapņi paliek sapņi.
Cerības ir muļķa mierinājums.
esmu Muļķis. :)


Uz drīzzu,
Tava Līna. Šplīna.

Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry