ne tikai tā. -

bet šodien es braucu mikriņā uz Dobeli un man ausīs skanēja Dziesma, kurai neatceros nosaukumu, bet tad es domāju, kā Viņš pie šitās Dziesmas varētu Dejot un tas bija tik uzjautrinoši. un es vienkārši spēju to iztēloties, jo tik nu reāli.
un tad es atkal kātrējo reizi apjautu to Foršo Mīlestību. un es smaidīju.

____________
un vispār. Mēs nonācām pie slēdziena, ka 28tajā februārī Mums laikam ir Gads. ja ņem par atskates punktu tos Notikumus, ko ņem. to, ko nolēmām par labiem esam, lai atzītu par Sākumu. Visam.
Bet neviens to nezināja. ilgi.. ilgi..
laikam jau daļu Sākuma Mēs paši nezinājām. tas ir uzjautrinoši.
tā kā tas viss bija tik nenopietni Sākumā un tā... ar nepārliecību un bažām, tad nācās kopīgi rakties pa plānotāju lai izspriestu kkādu datumu. jo mūsdienās jau bez datumiem nevar. kā tad nu tā.
un izspriedām.
secinājums viens, es pirmo reizi mūžā esmu tik ilgi. kopā. drīz būs. Gads.
Gads. Ar lielo G.
bet interesanti. man tikko viens draugs teica, ka izšķīrās, jo draudzene pateikusi, ka neesot vairs tā, kā bija sākumā ū tē tē. Bet tas taču ir tik Muļķīgi. man šķiet, ka Mums ir otrādāk, Mums sākums nebija īpašs, iespējams tāpēc, ka tāds nedaudz Neapzināts. Bet ar katru dienu, nedēļu un mēnesi mēs arvien vairāk piepildāmies pārliecības, mīlestības un IEMĪLĒŠANĀS. un tas ir Skaisti. tas neapnīk. lūk, es nevaru sūdzēties par to, ka Nav kā Sākumā. Jo Sākuma sajūta ir nebeidzama. iespējams tāpēc, ka Mēs bijām tik ilgi pazīstami Pirms tam? varbūt tas pie vainas? bet iespējams, ka tas Mūs glābj no šī muļķīgā "vairs nav kā sākumā."
jo mums bija atklāsme , nevis ķieģelis uz galvas un pirmais skats, kas iemet rōzā briļļu virpulī.
Mums bija lēna augšana uz visu. soli pa solim. ļoti lēnām. galvoju.
Bet pamatīgi.
un Skaisti.

_________________
bet tagad, tā kā es esmu slima un šķaudu vienā škaudīšanā, iešu gulēt. lai arī man miegs vairs nemaz nenāk, jo pa dienu nogulēju pāris stundas kā apdullināts lācis.
bet acis sāp.
jā. Gluži kā no tiem prožektōriem.