Reizēm, ja ir jāatkārto kkas jau labi zināms, bet piemirsts, ir vēlēšnās to darīt vēl un vēl...
no 5 līdz 11 gadu vecumam es dejoju tautas dejas... Patika jau ļoti...
Un tagad atkal ir sanācis, ka vajadzība spiež man dejot. Es vienu reizi nodejošu un man būs miers, bet... dejojot es atceros tos jaukos brīžus pirms tiem 5 gadiem... Un tad paliek skumji ap sirdi, gribas atpakaļ dejā... bet šķiet, es tomēr jau esmu izvēlējusies ko citu...
Bet uzdejot pašas priekam - kāpēc gan ne?