|
|
|
May 10th, 2018
07:33 am
Tik ļoti,tik ļoti gribas mājās,
Iebrist saplaukušās pienenēs ar basām kājām,
Dzirdet,ka tuvumā dūc kamene vai bite,
Vai alkatīgi nodīc ods,gaidot mirkli kad varēs iesūkt pili asiņu,
Dzirdēt sētas kastanī strazdu pāri čakli nesam kukaiņus saviem bērniem,
Un nekur nesteigties, bet būt,
Kopā ar kaiju baru uz bāzes jumta,redzēt ābeles ziedus nobirstam uz valgas zemes,
Un tad skatities uz vilcienu,kas aizved un atved cilvēkus pie un no cerībām.
Sajust vēju,kas sola drīzu negaisu pēc tveices un tad dzidro jonizēto gaisu ievilkt nāsīs,lai smietos,
pirms iet piemājas dārzā pēc saujas paša audzēto zemeņu,kuras vilinoši smaržos jau pēc pirmo saules staru pieskāriena.
Tā nesteidzoties iet uz jūru,kas pāri meža joslai šalc,un sauc cauri priežu silam,kas vēl ir tik jauns, bet jau nobriedis,kā mēs pēc dzives vētrām..
Un visam tam līdzās gribās lai esi tu,tā pat kā vienmēr ,visur līdzās tu..
Smejoties par niekiem.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
